قَيَّظَ
Root: قيظ
Form: 2
Full Definition
قَيَّظَII
see 1.
def.2 قيّظهُ, Verbal.Noun تَقْيِيظٌ, It sufficed him for his [season called] قَيْظ; similar to صيّفهُ and شتّاهُ.
def.2 قيّظهُ, Verbal.Noun تَقْيِيظٌ, It sufficed him for his [season called] قَيْظ; similar to صيّفهُ and شتّاهُ.